Vakar nolēmu taisīt agro rītu ar iziešanu 7.30, lai garāka aklimatizācija un nav jāstumdās uz takas. Ceļos 6.00 pēc spilgtiem sapņiem. Teltī ir 6* grādi. Kamēr vazājos pa lielam uz krūmiem, laikam vakardienas DhalBat, nosalst kājas. Gribu izfiltrēt ūdeni, bet nav, saprotu, ka viss aizsalis, jo resurss nāk no augšas un tur ir vēl austāks. Labi, ka budistu vīram ir rezerves. Krāmējoties iztramdu 4ras jaku govis, kurām ir pārsteigums mans oranžais drybags. Nav omulīgi, kad lopi ar milzīgiem ragiem sāk riņķot Tavā tuvumā...Aust saule uz kalnu korēm un ir skaidras debesis, skaisti. Pamājis atvadas mājas saimniecei, izejam 7.30 un velku bez apstājas, kamēr paliek karsti, velku nost Gorejaku. Taka iet lejā augšā gar pašu upi. Pēc 9ņiem tiekam saulītē un taisu pirmo žāvēšanās un lādēšanās pauzi. Kāpjam augstāk un rododendru mežus nomaina kadiķi un priedes. Pirms klajuma ar daudzām tukšām mājām (laikam vasaras ganības), ir ieķīlējies akmens, veidojot vārtus, kas kvalificējas Karmas testam. Klajumā parādās lielie kalni un daudz jaku govis, tek strauts. Ir sajūta, ka šis ir pēc kā braucu. Pirms pusceļa Tibetiešu ciema Phale, kas ir 2/3 līdz Ghunsa, taisu otro pauzi un 30min. Uzēdam biešu šokolādi. Apskatam arī budistu Gompa ar vecām lūgšanas dzirnavām un MANI akmeņiem. Taka joprojām augšā lejā, bet paliek lēzenāka starp kadiķiem un drīz pa labi parādās pirmā sniegotā virsotne no Kanchenjungas grupas. Jābildē! Līdz Ghunsa taka lēzena, sāk just augstumu un pa ceļam ir memoriāls 2006. gada WWF heli katastrofai. Ghunsa ir lielākais šīs ielejas ciems ir upes otrā krastā, kuru šķērsojam pa jaunu trošu tiltu, blakus vēl velk dzīvību vēsturiskais koka tilts ar specifisko kalnu upes tilta konstrukciju. Ieejot ciemā vietējais “rūķis” uzreiz piesola naktsmītni, bet es nocietinu sirdi, uzlieku lādēties fīčas saules panelī un eju meklēt īsto vietu. Izskrienu visu ciemu, kurā ir lodgas ar vērienīgu renovāciju ala eiroremonts, bet mums nav pa ceļam... Meklēju līdz ciema galā pie skolas atrodu Mountain Lion Lodge ar tibetiešu saimnieci un autentisku virtuvi. Istabas cena 300 RNP un var tikt pie tibetiešu tējas. Velku Gelbu uz šo vietu un tieku gan pie tējas, gan vārītām olām. Dodos izpētē uz 800 gadus vecu budistu klosteri, kur daļa ir nodegusi un atjaunota 70-80 gadus atpakaļ. Gelbu ir sarunājis vietējā Lamas dēlu un tas visu izrāda. Vieta autentiska, dēls runā labi angliski, ir skolojies Indonēzijā, bet nolēmis atgriezties Ghunsa. Ir viesu māja un bakery&coffe. Te noteikti vēl jāatgriežas. Vēl izklīstu pa tuvējām MANI un baudu vientulību. Apsēźos uz klints bluķa pie Gompas un vēroju, parādās dauzonīgs jakugovs, kurš ārda zemi ar ragiem un kājām un sprinģo, saprotu, ka labāk pasēdēt uz akmens. Atgriežos ciemā un apmeklēju Lamas dēla bakery, tur sēž divi vīri dūnu jakās, prasu vai gidi, nē, esot pasažieri no Austrālijas. Parādās arī īpašnieks, pasūtu ģingerlemonhoney karsto(silto) dzērienu un papļāpā ar austrāļiem - Ray and Martin par Latviju, EU un Nepālu. Man 17.00 pasūtīta ķiploku zupa, bet nolemju uzskriet kalnā aiz skolas un labi, ka tā, jo satieku vīru, kurš nāk lejā no Selele La pārejas, kas ir alternatīvs maršruts Kanchenjungas bāzes nometnei, jo iet no otras puses. Uzzinu, ka lai redzētu kalnus Rhamche bāzes nometnē ir jāpaliek Rhamche vai jācilpo 5am no Tseram. Laikam būs otrais variants tiem, kuriem nav gana un pārējie velk lēnām uz leju. Uzskrienu līdz 3508mvjl. un velku uz vakariņām. Esmu vienīgais pasažieris, pārējie vietējie. Priecājos, ka otro vakaru pēc kārtas atradis ar īsto vietu. Hidro elektrības dievs nav uzdevumu augstumos un te ir, te nav, bet vairāk nav, kā ir....Sildos pie krāsniņas un baudu sarunas nepāliešu valodā. Sasitu kontaktus ar porter/ guide, kuram esot guest house Tapleyung. Nice! Ēdu īstu ķiploku zupu ar tibetian bread. Lieliska diena. Izlēmu doties rīt augšā bez rest day, jūtos labi un cerams, ka ķermenis un kalni sapratīsies.

Fakti. Izeju 7.30, galā 13.00 ar divām lielām pauzēm. Kopā 5,5h Augstums 3400mvjl. Raksturs augšā/lejā lēzeni