Kanchenjunga Solo 2019, Diena 14

Ceļos 5am, šmorēju putru sev un Gelbu. Protams, ka šis no rīta plāta rokas, jo nav ne bļodas, ne karotes. Man arī nav, saku, lai iet uz virtuvi pakaļ... Drīz ir atpakaļ,  nekā, virtuve esot aizslēgta. Nu labi, sakrāmēju šim uz savas bļodas vāka, karotes nav, tāpat arī izstrebj... Vienkārša tā dzīves pieeja te, interesanti, vai situācijas tiek risinātas vai vienkārši atstātas? Izeju no Tseram ar vēdera somu 5.55 am. Gelbu vēl dzer otro tēju, bet es dodos, viņš piedzīs. Taka velk kalnā un no rīta ir uhhh, pēc brīža saprotu, ka nūjas būtu noderējušas. Ejam cauri jaku pulkam, kur viena mamma laiza mazo telēnu. Vēl ir vecs Mani ar lielu akmeni, kur izkalti uzraksti sanskritā, sabildēju, lai Kathmandu iztulkotu. Pa ceļam strauti, sasaluši, pēc aptuveni 1h iznākam plato un pēcàkais kāpiens ir baudāms pa plato tipa pļavām. Ap 7.30 ielejā iespīd arī saule un gan priekšā, gan sānos lieli kalni. Esam Ramche 8.10 ar īsām pauzēm. Uztaisu īsu pauzi un iekapāju energy power bar, Gelbu aizvelkt patusēt ar lodge keksiem. Velku uz priekšu aiz Ramche un taka velk kalnā paralēli morēnai. Papildus Kabru IV un Ramtang virsotnēm pamazām parādās arī Kanchenjunga grupa, bet jancīgi, ka jo tuvāk tām iet, jo mazākas tās paliek. Taka no ielejas uzvelk morēnā un iet pa morēnas pašu malu līdz Limbu budistu un hindu lūgšanas vietu Oktang. Jocīgi sasprausti koki, lūgšanu karogi un hindu trejžuburis, zvani un trauki. Visiem viss, pa labi dziļa morēna un priekšā Kanchenjungas siena, iespaidīgi! Paejos vēl uz priekšu līdz akmens nobiru nogāzes malai un viss. Esam tālākajā punktā 10.00 augstums 4804 mvjl. Es izbildēju visu filmiņu, uzbūvēju tūru ģimenei un mammai, izstaipos uz 10.35 ejam atpakaļ. Skaisti visa Kanchenjunga tikai man un Gelbu, esam vieni paši. Nosolos sev, ka vairāk nebildēšu, bet nevaru noturēties-pāris selfiji, mākoņu spēles un iespaidīgais Ratung virsotnes tornis. Ramche ir mans draugs sherpa, nto reizi vienojamies, ka tiksimies Facebook. Izskrienu caur Ramche, satieku korejiešus, kuri jau tusē plastmasas krēslos, metamies pie pirmā strauta ar ledāju ūdeni un taisam ikdienas tējas pauzi ar šokolādi. Interesanti kā Gelbu grib pieslēgties hitech lietàm - prīmusam, saules baterijai utt. Novelku apavus, dzeru tēju un nevaru vien noskatīties uz Ramtang un Kabru virsotnēm. Piedāvāju Gelbu auzu putru, ir pietiekams resurss. Pēc pauzes uzskrienu morēnas valnī, kurš ir noaudzis ar irbulājiem un augšā ir liels akmens pašā morēnas nogāzes malā ar skatu uz visu to ledāja kišmiš, kurš kustas, kunkst, vaid un birst. Riktīgi iespaidīgi! Notusèju labu brīsni, skrienu lejā un labā tempā velkam lejā pārrunājot nepāliešu valodas smalkumus. Pa ceļam satiekam daudz pieminētās blue mountain sheeps. Graciozi dzīvnieki, slīd pa nogāzi. Atpakaļceļš ir pagarš un ir brīnums kā visu šo novilku pret kalnu no rīta... Ejam cauri jaku ganību zonai un Gelbu vaicā vai man garšojot jaku piens, te gan uzreiz jāprecizē, ka piens var būt tikai nakiem, kuras ir jaku meitenes. Protams, labprāt nosmeķētu! Sacīts darīts, stūrējam uz ganu būdu, kur no rīta kūpēja dūmi. Sēžu pie būdas un čiloju, tēja esot gatava dzeršot ārā vai iekšā? Gribu redzēt, kā tur ir un slīdu iekšā. Gans ir jauns čalis, kurš arī slaucot lopiņus. Būda ir sakrauta no akmeņiem ar koka jumtu un caurumu jumta loga vietā, kur jābūt plēvei. Gans ir uztaisījis melno tēju ar naku pienu ar cukuru, kuru dzer Gelbu, pamēģinu, bet baigais sīrups. Vāra man bez cukura un piedāvā piebērt sāli, labs. Tā mēs sēžam uz antisanitāriem matračiem, dzeram tēju un nedaudz ļurinam par to un šo. Puisis jauns un smaidîgs, pienu pārstrādājot tajā akmens cietajā cietajā sierā, kuru var nopirkt arī Kathmandu un nav skaidrs ko ar to darīt. Labi, danyebat un dodamies, esam 15tos atpakaļ guest house. Paspēju pavēdināt drēbes, palādēt štelles un izdzert savu take away tēju, paldies ZinZino krūzei. Mazais pērtiķēns saimnieku dēlēns slīd apkārt un skatās, kas nav piesiets un ko var apskatīt... Papētu karti, rītdienas maršrutu un pabildēju māju ir interesants koncepts. Jau par 80% sapakojos, nodrošinu ūdeni rītam un eju tusēt uz virtuvi, tur silts. Rakstu dienasgrāmatu un skatos kā man šmorē DhalBat. Ir labi paprikas salāti, nevis zāle. Visu saservē, bet nav jaka gaļas...Gelbu minēja, ka vakar bija, uzprasos vai var dabūt, neesot gatava, bet uzšmorēšot... Tā nu jau pieēdies DhalBat vēl pailgi gaidu gaļu, kuru saimnieks šmorē acu priekšā ar mērcēm un garšvielàm. Beidzot ir gatava, garšīga, bet sīksta ar cīpslām, šo to apkošļāju un noriju, šo to atstāju uz šķīvja. Ir labs, šodien jaku diena. Vēl kopā ar Gelbu un saimnieku paburamies pa karti, kā nokļūt līdz Hapu Kholai, sazīmē 3 dienu maršrutu. Būs piedzīvojums. Vēl paskatamies bildes, kad saimnieks bija izskrējis pa kalniem un parādu bildi, kur redzama viņu māja no augšas takas, nosolos atsūtīt uz epastu. Viss eju uz istabu, uzvāru tēju ar cerību, ka tā līdzēs vēderam tikt galā ar gaļu un beidzu rakstīt dienasgrāmatu.

Fakti. Tserem - Ramche - Kanchenjungas dienvidu nometne. Izejam 5.55, esam tālākajā punktā 10.00 Augstums no 3890mvjl. līdz 4804mvjl. Nedaudz zem 1000 m pa vertikāli. Raksturs - no rīta blieziens augšā, pēc tam plato līdz Ramche un atkal augšā līdz pasaules malai!

Leave a Reply

Your email address will not be published.