Braucam visu nakti. Man ir pārsteigums, ka pēc navigācijas bus nogriežas uz shortcut ceļu, nopriecājos, redz cik labi, būsim ātrāk. Bet drīz jau buss apstājas un gaida rītausmu, jo ceļš esot bīstams, iet pār pāreju un pa nakti nav nekāda braukšana. Labi, guļam. Līdz ar gaismiņu 5am kustība atsākas un ceļš, kaut arī ļoti labs, jo asfaltēts ( esot būvējuši japāņi) ir riktīgi mīzīgs - cieši serpentīni un strauji līkumi, ja vēl piedomā par busu tehnisko stāvokli un šofera jestro braukšanas stilu, tad nekas cits neatliek kā mantras skaitīšana. Vienā vietā pēc pārejas uz ceļa nostiprinājuma ir riktīgi daudz spoguļu, Gelbu saka, ka tas esot bojā gājušajiem uz šī ceļa – tāda te tradīcija, uffff... Vienā čurāšanas pauzē pēc kalniem, šoferis krāmējas ar atslēgām gar riteņiem un tiltu. It kā jau labi, ka grib kaut ko pieskrūvēt, jautājums, kas tur ir atskrūvējies....bāc. Jau ap 9ņiem esam KTM priekšpilsētā, Gelbu lec ātrāk ārā un mēs esam atpakaļ 2 dienas ātrāk kā ieplānots. Līdz autoostai tiekam tikai pirms 12tiem, jo Kathmandu ir baisi sastrēgumi. Pasaku šoferim paldies, ka atveda vienā gabalā, bet viņiem šie EU paldies nenolasās. Noskaidroju biļešu kasēs, ka busa biļete KTM-Birtamod maksā 1400NRP un velku uz Freak street ar kājām. Yo, trekings galā un sarunāju tikties ar Gelbu rītdien - gribu viņam iedāvināt Petzl nazi, kramu un iedot tipu, kas sanāk 30 usd, lai nopērk sievai dāvanu....