Kanchenjunga Solo 2019, Diena 18

Juhuu, kalnu daļa beigusies, laižam uz Kathmandu klēpi. Ceļos jau 3am, pa nakti esmu pasalis, jo lodziņš bija atstāts vaļā un guļammaisu negribējās kustināt. Pamodos no aukstuma un bāzu kājas dūku vestē. Nedaudz palīdzēja. Vāru putru un tīru zobus, atslīd arī Gelbu uz putru un man jārisina kā viņam paēst. Viņš tā starp citu saka, ka 4ros kā plānots jau neizbrauks, bet gan tad, kad būs pilns džips. Labi, ticu un gaidam, te cits ritms. Galu galā, nav tik traki Izbraucam 4.48am no Hapu Khola, es pa rupjo iekārtojos priekšējā krēslā un 1/3 daļu ceļa notusēju viens un tā kā dabā jābüt līdzsvaram, tad pēdējo pusceļu man pievienojas mamma ar bērnu un esmu iespiests pa vidu starp mammu un šoferi. Braucam pa tumsu un ceļš vietàm ir iespaidīgi izvandīts, šoferis paspēj gan izšūpot džipu, gan parunāt pa mobilo telefonu. Śim vismaz ir pogu telefons un viņš atbild uz zvaniem, nevis slidina pa lekrānu...Aust gaisma un mēs rāpojam pa kalnu ceļu uz augšu un leju, tàlumā var redzēt kalnu kores un Kumbakarma/ Jannu. Braucam cauri ciematiem un jau 6.20am esam uz šosejas, ātri gan. Līdz šosejai skaisti skati un off-road piedzīvojums, kas iekļauts cenā. 13.45 esam Birtamong jeep station ar divām lielākām pauzēm brokastīm un pusdienām ciemos un vairākām mazām. Garš un līkumots ceļš, cepuri nost šoferītim par izturību. Pa ceļam ir Ilam pilsēta un slavenās Ilam tējas plantācijas, sulīgi zaļas bez gala un malas. Birtamod operatīvi nopērkam biļetes uz KTM (esot 1600 personai un buss ir šrotīgāks. Kā vēlāk izrādās šis velk pa taisno uz KTM pāri kalniem) jau 17tos, super, gribās doties. Ejam paēst pie smaidīgā hindusa vegchowmen un iedzert dutčia. Laika ir daudz, tāpēc atstāju somu caffe Gelbu pieskatīšanai un izklīstu pa stacijas rajonu. Te ir kaut kāda sevišķa harmonijas noskaņa - viss zaļš un sulīgs, cilvēki atskatās, jo tūristi acīmredzot tik bieži neklīst...Nopērku matu gumiju, sabildējos un ar cepumu paku slīdu atpakaļ pie hindusa uz vēl vienu tēju. Ir pēcpusdiena, saimnieks grillē vistu, vīri iedzer aliņu un ko stiprāku, diena iet uz beigām. Romantika. Nedaudz parunājos ar vietējiem vīriem no kurienes es, Mapy palīdz noorientēties pasaulē. Slīdam laicīgi uz busu un novietojis somu sarūsējuši eļļainā bagāžas nodalījumā, vēl pabildējos un aprunājos ar ala pigio/ speedo/ otto braucamrīku vadītājiem. Esmu nodrošinājies ar mūziku, ēdamo un dzeramo, laižam. Vēl piestājam rajonā, lai paņemtu pasažierus un ir normāls ņemtiņš, kur kurš sēdēs un vai ir vietas, plus tas vēl ar radu un draugu līdzdalību, kuri to visu "palīdz risināt”, lasi taisa vēl lielāku tirgu. Nu ja bus kā bus, braucam, čurājam, ēdam stāvvietu “ēšanas ellītēs” un atkārtojam. Ēdu tikai vārītas olas, jo tās ir higiēniski drošāk un barojošāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published.